CategoryVeselība

Karpālā kanāla sindroms un tā ārstēšana

Mūsdienās daudzi cilvēki strādā vienveidīgu, monotonu darbu pie datora, katru dienu atkārtojot vienas un tās pašas roku darbības. Katrs zina, ka regulārs darbs pie datora bojā acu un muguras veselības stāvokli, taču ne katrs ir informēts, ka šāda ikdienā ietekmē arī plaukstas locītavas un var izraisīt dažāda veida neiropātijas, piemēram, karpālā kanāla sindromu.

Kas ir karpālā kanāla sindroms?

Lai saprastu vairāk par šo saslimšanu, ir jāiedomājas, ka karpālais kanāls atgādina dāvā veida tuneli plaukstas pamatnē. Tajā atrodas dažādas fascijas, cīpslas un nervi. Kad traumu vai saspringuma dēļ šis “tunelis” tiek nospiests, tiek nospiesti arī tajā esošie nervi. Tieši šī nospiešana arī izraisa virkni nepatīkamu sajūtu.

Kādi ir karpālā kanāla slimības simptomi?

Karpālā kanāla sindroma sākumstadijas daudzos gadījumos tiek vienkārši nepamanītas. Lielākoties tas notiek tāpēc, ka slimības simptomi liekas “salīdzinoši mazi”. Parasti tā ir neliela roku (sevišķi pirkstu) tirpšana, kad pastiprinās nakts stundās. Tālāki simptomi sevī var atvērt sāpes un jutības nozaudēšanu. Nereti cilvēki tikai tādos gadījumos pirmo reizi aizdomājas par ārsta apmeklēšanu. Taču to noteikti nevajadzētu atlikt.

Kā ārste karpālā kanāla sindromu?

Sindroma ārstēšana ir ļoti atkarīgas no slimības stadijas. Sākumstadijās simptomus mazina parasta roku atpūtināšana, saudzējošākas režīms un vingrošana. Slimībai progresējot, to var nākties ārstēt medikamentozi ar pretiekaisuma preparātiem vai fizioterapiju, taču pavisam sarežģītos gadījumos vienīgais risinājums ir operācija.

Kā notiek operācija un cik tā maksā?

Operācija parasti nav sarežģīta. Tā tiek veikta ar mērķi atsegt nervu un mazināt spiedienu uz tā. Parasti tā neaizņem daudz laika un tiek veikta zem vietējās anestēzijas. Jau pirmajā naktī pēc operācijas pacienti izjūt, ka tirpšana un roku sāpes ir mazinājušās vai pazudušas pilnībā. Karpālā kanāla sindroma ārstēšana daudzās vietās notiek valsts apmaksātas programmas ietvaros, tāpēc tā nav dārga. Parasti pacienta līdzizmaksas nepārsniedz vairāk par 40 eiro.

Par apziņu

Apziņa ir cilvēka subjektīva realitāte un saprāta plūsma. Rietumeiropas filozofija ilgstoši ir pētījusi cilvēku kā sapratīgu būtni. Saprātīguma izpausmes dažādos līmeņos tiek analizētas kā apziņa, sapratne, prāts un domāšana.

Domāšana ir galvena apziņas satāvdaļa. Cilvēks, kas uzdod sev jautājumu: “Vai man ir apziņa?”, nejauši un vienlaicīgi atbild uz to. Manuprāt, apziņa ir plūsma, kurā veidojas jēga un izpratne par lietām. Ka visas tās jūtas un domas, kuras cilvēks apzinies un kuras spējīgs raksturot un izanalizēt, eksistē, lai izmantotu cilvēka, apkārtnes un situāciju stāvokļa novērtēšanai un lēmumu pieņemšanai. Tādēļ apziņa ir spēja domāt un veidot attieksmi, secināt un analizēt, jūtīt un eksistēt.

Apziņai ir arī zemapziņa. Tā ir intuīcija, jūtas, emocijas, spontāna rīcība, instinkti. Zemapziņa ir „zem” apziņas, tas, kas ir dziļi apslēpts, tas, ko prāts nelabprāt ielaiž apziņā. Tā seko pavēlēm, momentāli reaģējot uz tai pašlaik sniegto informāciju, balstoties uz ieradumiem un pieredzi. Cilvēks bez apziņas un zemapziņas nav spējīgs jūtīt, tikt skaidrībā par savam velmēm, kā arī reaģēt uz uztverto ārējās pasaules un iekšējo stāvokļu norisi…

Neviens nevar iztikt bez apziņas. Cilvēks nevar iedomāties neko neesošu, jo arī doma ir esoša, tādēl esamība un domāšana sakrīt. Domāšana ir raksturīga apziņas darbība. No tā izriet, ka apziņa ir mūsu esamība! Bez apziņas nav cilvēka, nav esamības.

Kā Renē Dekards teica: „ Es domāju un līdz ar to es eksistēju”. Apziņa ir spēju kopums uztvert, analizēt un rekonstruēt mūsu realitāti. ja mēs jūtam pasauli ap mums, tad mēs eksistējam. Ja mēs, pamatojoties uz iegūto pieredzi, jūtamies kā atsevišķa personība šajā pasaulē, tad mums ir apziņa. Tai nav formas un krāsas, tā dzīvo cilvēkā, tā ir pašs cilvēks – mūsu jūtu, domu un vēlmes kopums.

Vai latvijā ir ārstu trūkums un ko tas mums maksā?

Latvijā ir 291 ārsts uz 100 000 iedzīvotājiem, Zviedrijā – 332, Anglijā – 235, Grieķijā – 448, Somijā – 244, Norvēģijā – 362, Čehijā – 354, Kanādā – 220, Japānā – 193 un Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) – 293. Zināms, ka veselības aprūpe ir labāka Japānā (vīriešu vidējais dzīves ilgums sasniedz 78,8 gadus, bet sieviešu vidējais dzīves ilgums sasniedz 85,8 gadus, kas ir lielākais pasaulē), nevis Grieķijā, neraugoties uz to, ka ārstu tur ir divas reizes vairāk.

Apskatot šos datus, var secināt, ka ārstu skaits ir dažāds katrā valstī un ka to lielais skaits negarantē ideālu veselības aprūpi. Taču Latvijā lielākā problēma ir tāda, ka 32% ārstu ir vecāki par 65 gadiem un tikai 11% ārstu ir jaunāki par 35 gadiem. Kā arī pastāv neadekvāts ģimenes ārstu/speciālistu sadalījums, jo tikai 20% ir primārās aprūpes jeb ģimenes ārsti, bet 80% – speciālisti. ASV tas ir līdzīgi (30% primārās aprūpes ārstu, bet 70% speciālistu), un būtu jāsecina, ka šāda attiecība neveicina pacientu veselības uzlabošanos un vēl jo vairāk sadārdzina veselības aprūpi.

Arī medicīniskā izglītība spēlē nozīmīgu lomu katras valsts attīstībā, taču tā arī saskaras ar noteikta veida problēmām sabiedrībā  – medicīnas pasniedzēju trūkumu un nepietiekošu medicīnu studējošo skaitu. Medicīnas izglītība atšķiras no citām zinātnēm, jo tas ir nepārtraukts mūža ilgs process – sākumā iegūst diplomu (pēc sešu gadu apmācības), pēc tam seko pēcdiploma studijas rezidentūrā, taču ar to viss nebeidzas un seko tālākizglītošanās, jo ārsts pēc rezidentūras ne uz mirkli nepārtrauc mācības un regulārā resertifikācijā ir jāparāda kvalifikācijas celšana. Tāpēc, pēc autores domām, arī medicīnisko izglītību būtu jāpadara kvalitatīvāku un būtu jāceļ tās prestiža līmenis Latvijas mērogā. Neder tikai, ka Rīgas zobārstniecības ir labākās mūsu plašuma grādos.

2/3 daļas aptaujāto ar sniegtajiem medicīniskajiem pakalpojumiem ir apmierināti, bet 20% neapmierināti. Pārsteidzoši, ka lauku rajonu iedzīvotāji, īpaši mazo pilsētu un pagastu iedzīvotāji ir apmierināti ar piedāvātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, bet par ārstu kompetenci vislielāko neapmierinātību pauduši materiāli labi situēti cilvēki. Kā sliktu savu veselības stāvokli vērtē rīdzinieki. Krievu respondenti biežāk kā latvieši ir neapmierināti ar veselības aprūpes pieejamību.

Veselības aprūpes izmaksas pensijas vecuma cilvēkiem ir septiņas reizes lielākas nekā bērniem, kas ir loģiski, jo, cilvēkam novecojot, parādās arī lielāka vajadzība pēc medicīniskās aprūpes. Ņemot vērā vecāku cilvēku īpatsvaru valstī līdz ar iedzīvotāju novecošanos ieguldījums ar veselības aprūpi saistītos jautājumos ir ārkārtīgi nepieciešams.

Tauku atsūkšanas plusi un mīnusi

21. gadsimtā veselīgs dzīvesveids, labs uzturs un regulāra sportošana ir guvuši plašu popularitāti. Teju katrs cilvēks gribētu sev skaistu, veselīgu un atlētisku augumu. Diemžēl realitātē ne katram sanāk šo mērķi sasniegt. Ģenētiskas saslimšanas, grūtniecība, ķermeņa individuāla anatomija, lēna vielmaiņa vai hormonāli traucējumi ir tikai daži no iemesliem, kas var traucēt cilvēkam iegūt savu sapņu ķermeni. Nereti gadās, ka cilvēks stundām ilgi pavada sporta zālē, ievēro dažādas diētas, un nesasniedz gaidītu rezultātu. Taču doma par slaidu ķermeni tik un tā neliek mierā. Šādos gadījumos lielisks risinājums ir tauku atsūkšanas operācija. Tā var būtiski atvieglot cilvēka dzīvi, taču kas mums par to ir zināms? Visus galvenos plusus un mīnusus par liposakciju mēs (https://www.plasticsurgery.lv/lv/) apkopojām un publicējām šajā rakstā.

Liposakcijas plusi

Procedūra garantē 100% rezultātu. Pēc tauku atsūkšanas tiek garantēts, ka operācijas skartajā zonā tika likvidētas tauku šūnas, un pacients tik vaļā no “riepiņas”, dubultzoda vai citas problēmzonas.

Tauki pazūd pavisam. Operācijas laikā problēmzonā tauku šūnas tiek likvidētās uz visiem laikiem. Tās vairāk neatjaunojas. Un gadījumā, ja cilvēks pieņēmās svarā, operācijas vietu tauku veidošanās neskats.

Taukaudi tiek likvidēti selektīvi. Tauku atsūkšanas laikā var izvēlēties, no kurienes tauki tiek likvidēti. Piemēram, ja sieviete grib dabūt nost “riepiņu”, taču negrib, lai krūtis vai gurni paliek mazāki, tad labāks risinājums ir liposakcija. Jo vienkārši notievēšanas likā, taukaudi pa visu ķermeni pazudīs vienmērīgi, taču liposakcijas laikā to var kontrolēt. 

Liposakcijas mīnusi 

Cena. Kā jau visas plastiskās ķirurģijas manipulācijas, tauku atsūkšana nav lēta procedūra. Augsta cena ir svarīgs faktors, kam pievērst uzmanību. Pie laba ķirurga procedūra nekad nebūs lēta. Augsta cena iekļauj sevī kvalitatīvus materiālus, operācijas veiksmīguma garantiju un profesionālu aprūpi no slimnīcas personāla puses.

Operācija neaizstāj veselīgu dzīvesveidu. Tauku atsūkšana palīdz tikt vaļā no konkrētas problēmzonas, padarot to pievilcīgu uz visiem laikiem,  taču tā nav notievēšanas metode. Tikai ievērojot veselīgu dzīvesveidu, ēdot pareizu pārtiku un sportojot, cilvēks pats ir veselīgs. 

Tauku atsūkšana ir mūsdienīga un efektīva procedūra, ar kuras palīdzību ir iespējams uz visiem laikiem tikt vaļā no taukiem. Ja jūs esat viens no cilvēkiem, kuram taukaudi problēmzonā liekas traucējoši, tad tauku atsūkšana ir piemērota tieši jums. Atrodiet vislabāko plastisko ķirurgu un rezultāts noteikti neliks jums vilties!

3 populārākie mīti par plastisko ķirurģiju

Plastiskā ķirurģija 21. gadsimtā ir ļoti populāra medicīnas joma, kur cilvēki meklē palīdzību, ja nav apmierināti ar kādu ķermeņa daļu, jūtas nepašpārliecināti vai ir izveidojies kāds manāms vizuāls defekts. Ar tās palīdzību ir iespējams ne tikai ievērojami uzlabot estētiku, bet arī dzīves kvalitāti. Taču daudzi izvēlās neizmantot šo iespēju, jo sabiedrībā valda virkne populāru mītu saistībā ar plastisko ķirurģiju. Šajā rakstā mēs pastāstīsim par 3 no populārākajiem mītiem, ko bieži nākas dzirdēt plastiskajiem ķirurgiem (Dr. Zaržecka un Dr. Krūmiņa plastiskās ķirurģijas klīnika).

1. Krūšū implanti veicina piena dziedzeru vēzi

Šis ir ļoti populārs mīts, par kuru ir dzirdējusi teju katra sieviete. Patiesībā implanti, kas tiek izmantoti krūšu palielināšanai ir pilnīgi droši un tie nekādā veidā neietekmē piena dziedzerus. Implants pēc operācijas ir ļoti stabils – tas neizkustās no vietas, neapriežas otrādi un netraumē krūts audus. Šis mīts varētu būt radies tāpēc, ka sievietes pirms un pēc krūšu palielināšanas bieži profilakses nolūkos apmeklē ārstu. Tiek nodotas analīzes un veiktas krūšu apskates. Līdz ar to šim sievietēm krūts vēzis varētu būt diagnosticēts biežāk, nekā tām, kas vispār neveic pārbaudes pie ķirurga un mammologa.

2. Ja vienreiz veic plastisko operāciju, vēlāk ir grūti apstāties.

Daudzi maldīgi uzskata, ka plastiskās operācijas izraisa sava veida atkarību. “Vienreiz uztaisi krūšu palielināšanu, tālāk jau seko deguna formas korekcija, tauku atsūkšana utt.” Patiesībā vairums paceintu dzīves laikā parasti veic tikai vienu plastisko operāciju. Parasti pirms veikt kāda veida plastisko operāciju cilvēks rūpīgi izvērtē tās nepieciešamību. Cilvēks ar šo domu dzīvo vairākus gadu un cītīgi plāno, kad, pie kāda ķirurga un kāpēc to veiks. Tieši tāpēc pacients parasti veic to korekciju, kas jau gadiem traucē viņam justies pašpārliecinātam. Šis mīts varētu būt radies masu mediju ietekmē. Nereti dažādos izklaidējošos portālos “uzpled” raksti par plastiskās ķirurģijas “upuriem” un dažādiem pārspīlējumiem. Tādu informācijas ir krietni vairāk. Līdz ar to varētu rasties iespaids, ka lielākā daļa cilvēku, kas vērsušies pie plastiskā ķirurga, dara to ļoti bieži.

3. Plastiskā operācija izmaina cilvēku līdz nepazīšanai

Dažadu detektīvromānu un spriedzes filmu ietekmē cilvēkiem varētu rasties priekšstats, ka ir cilvēks aiziet pie plastiskā ķirurga, un mainot, piemēram, deguna formu vai veicot ādas liftingu, cilvēka izskats stipri izmainās. Tā nav. Operācijas laikā ir iespējams veikt nelielas kosmētiska korekcijas, izmainīt ķermeņa daļas siluetu. Taču nekādā gadījumā neizmainīt visu cilvēka individualitāti un aizvākt sejas īpatnības. Labākie plastiskie ķirurgi veic operācijas tā, lai cilvēka koptēls manāmi uzlabojas, taču no malas nav iespējams pateikt, kas tieši ir mainījies.

Kas jāievēro, lai nebojātu zobus?

Zobārsta apmeklējums bieži vien nešķiet pārāk patīkams, tomēr visbiežāk mēs paši to padarām  nepatīkamu, ikdienā pietiekami nerūpējoties par zobiem. Jo rūpīgāk tos kopsim, jo mazāka būs nepatika doties pie zobārsta un izpaliks tāds nepatīkams process kā zobu labošana. Ikdienā pievēršam pat pārlieku daudz uzmanības katrai mazajai pūtītei uz sejas un drēbēm, ko velkam mugurā, bet aizmirstam par tādu elementāru lietu kā mutes higiēna.

Pareiza zobu kopšana

Zobi jātīra vismaz divas reizes dienā – pēc brokastīm un pirms gulētiešanas, 2-3 minūtes katru reizi. Ļoti svarīga loma zobu veselībā ir arī pareizam uzturam un ēšanas paradumiem. Zobiem ļoti kaitē našķošanās starp ēdienreizēm, piemēram, kūkas, šokolāde, karameles, cepumi, bulciņas un citi saldumi, kas satur dabīgo cukuru. Mutē esošās baktērijas saskarē ar cukuru saturošu ēdienu paliekām uz zobiem rada skābi, no kuras zobos var rasties caurumi. Tomēr nav tā, ka jāatsakās no saldumiem pilnīgi, tos vienkārši nevajag ēst starp ēdienreizēm, būtu ļoti vēlams pēc saldumu ēšanas iztīrīt zobus un neēst tos pārspīlētos daudzumos. Lai zobi būtu veseli, uzturā jālieto produkti, kas satur kalciju, fluoru un fosforu. Kalciju satur piena produkti, dārzeņi un graudaugi. Fluoru satur pupiņas, spināti, jūras zivis, jūras kāposti un sevišķi melnā tēja. Fosforu satur pākšaugi, zivis, griķi un rozīnes.

Zobu kopšanas līdzekļi un to lietošana

Starp ēdienreizēm jālieto cukuru nesaturoša košļājamā gumija, kas pasargā zobus no bojāšanās. Košļājamā gumija jākošļā apmēram 10 minūtes pēc katras ēdienreizes. Noteikti jālieto arī zobu diegs, kas iztīra spraugas starp zobiem, kur zobu birste nespēj piekļūt. Tāpat jālieto arī mutes skalojamie līdzekļi. Ļoti svarīgi ir izvēlēties pareizo zobu birsti. Pašlaik ļoti tiek reklamētas zobu birstes, kuram ir ieslīpi sariņi, taču ir svarīgi, lai tie būtu pietiekami mīksti un nesavainotu smaganas. Runājot par zobu pastām, noteikti jāizvēlas tāda, kas satur fluoru, arī bez tā reizi dienā jālieto pa fluora tabletei, tas zobiem ir ļoti nepieciešams, sevišķi līdz 15 gadu vecumam, jo stiprina zobu emalju. Noteikti jāievēro, ka zobu pasta jāizvēlas arī atbilstoši vecumam. Nevajadzētu izvēlēties balinošās zobu pastas- tās kaitēs zobiem, nemaz jau nerunājot par balināšanu, kas diemžēl ir kļuvusi ļoti aktuāla arī tīņu vecumā.

Pavasara nogurums

Laikam ir maz cilvēku, kuri no sirds nepriecātos par pavasara atnākšanu. Tā parasti saistās ar dabas atmodu, siltāka un gaišāka laika iestāšanos, jaunu jūtu rašanos, bet diemžēl arī ar tā saukto pavasara nogurumu.

Mediķi apgalvo, ka pie noguruma, kas mēdz iestāties pēc garajiem, tumšajiem ziemas mēnešiem, galvenokārt ir vainojams vitamīnu un saules gaismas trūkums. Saulītei pavēlēt, lai tā biežāk spīdētu, nav mūsu spēkos, taču ir daži labi padomi, kuru ievērošana palīdzēs pieveikt nogurumu un ne tikai pavasarī. Tos ievērojot, cilvēks jutīsies možāks un veselāks.

Nekas nav tik labs kā pilnvērtīgs miegs, īpaši jau pēc saspringti pavadītas darba dienas. Pastāvīga neizgulēšanās var radīt hronisku nogurumu, kas var būt par cēloni nopietnām veselības problēmām. Cilvēki iedalāmi divos tipos – “cīruļos” un “pūcēs”. “Cīruļu” diennakts ilgst 24 stundas, bet “pūču” – 25, jo tās cenšoties nozagt kādu stundiņu no nākamās dienas. Senie Austrumu ārsti ieteica doties pie miera “šodien”, nevis “rīt”, jo miegs pirms pusnakts ir visveselīgākais. Lai cilvēks no rīta pamostos ar labu pašsajūtu, svarīgi, lai gulta neatrastos uz āderēm un lai viņš vienmēr no tās izkāptu tikai ar labo kāju. Ir konstatēti pieci pilnvērtīga miega nosacījumi: pareiza gultas vieta- kājas uz dienvidiem, galva uz ziemeļiem; galva vēsumā, kājas siltumā; ķermeņa tīrība; izvēdināta telpa; svaigs gaiss un tīra sirdsapziņa.

Bieži vēdiniet telpas – pat ziemā un agrā pavasarī! Labāk, ja telpās ir vairāk svaiga gaisa, nekā tās silda pārkurināta krāsns, kuras dēļ gaiss kļūst piesmacis. Turklāt istabās izgaro gan mēbeļu virsmu pārklājuma lakas, gan arī cilvēka ķermenī sakrājušās toksiskās vielas. Tas slikti ietekmē pašsajūtu, izraisa nogurumu un miegainību. Ir vēlama arī gaisa dezinficēšana – tai noder degoša svece vai sadedzināts kadiķa zariņš.

Lai ķermenis neciestu no svaiga gaisa un dabiskās gaismas (saulītes) trūkuma, katru dienu vismaz pāris stundu centieties pavadīt laukā. Tieši ar ādu mēs uztveram 25% gaisa. Nekas nav tik labs un nomierinošs kā garāka pastaiga pirms gulētiešanas. Vingrojiet un kustieties – taču ar mēru! Labāk biežāk un neilgu brīdi, nekā vienreiz nedēļā līdz galējam spēku izsīkumam. Mazkustīgums var būt viens no cēloņiem paaugstinātam asinsspiedienam, sirdsklauvēm, tieksmei aptaukoties un citām nelaimēm.

© 2021 NMS arhīvs

Theme by Anders NorénUp ↑