Latvijā ir 291 ārsts uz 100 000 iedzīvotājiem, Zviedrijā – 332, Anglijā – 235, Grieķijā – 448, Somijā – 244, Norvēģijā – 362, Čehijā – 354, Kanādā – 220, Japānā – 193 un Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) – 293. Zināms, ka veselības aprūpe ir labāka Japānā (vīriešu vidējais dzīves ilgums sasniedz 78,8 gadus, bet sieviešu vidējais dzīves ilgums sasniedz 85,8 gadus, kas ir lielākais pasaulē), nevis Grieķijā, neraugoties uz to, ka ārstu tur ir divas reizes vairāk.

Apskatot šos datus, var secināt, ka ārstu skaits ir dažāds katrā valstī un ka to lielais skaits negarantē ideālu veselības aprūpi. Taču Latvijā lielākā problēma ir tāda, ka 32% ārstu ir vecāki par 65 gadiem un tikai 11% ārstu ir jaunāki par 35 gadiem. Kā arī pastāv neadekvāts ģimenes ārstu/speciālistu sadalījums, jo tikai 20% ir primārās aprūpes jeb ģimenes ārsti, bet 80% – speciālisti. ASV tas ir līdzīgi (30% primārās aprūpes ārstu, bet 70% speciālistu), un būtu jāsecina, ka šāda attiecība neveicina pacientu veselības uzlabošanos un vēl jo vairāk sadārdzina veselības aprūpi.

Arī medicīniskā izglītība spēlē nozīmīgu lomu katras valsts attīstībā, taču tā arī saskaras ar noteikta veida problēmām sabiedrībā  – medicīnas pasniedzēju trūkumu un nepietiekošu medicīnu studējošo skaitu. Medicīnas izglītība atšķiras no citām zinātnēm, jo tas ir nepārtraukts mūža ilgs process – sākumā iegūst diplomu (pēc sešu gadu apmācības), pēc tam seko pēcdiploma studijas rezidentūrā, taču ar to viss nebeidzas un seko tālākizglītošanās, jo ārsts pēc rezidentūras ne uz mirkli nepārtrauc mācības un regulārā resertifikācijā ir jāparāda kvalifikācijas celšana. Tāpēc, pēc autores domām, arī medicīnisko izglītību būtu jāpadara kvalitatīvāku un būtu jāceļ tās prestiža līmenis Latvijas mērogā. Neder tikai, ka Rīgas zobārstniecības ir labākās mūsu plašuma grādos.

2/3 daļas aptaujāto ar sniegtajiem medicīniskajiem pakalpojumiem ir apmierināti, bet 20% neapmierināti. Pārsteidzoši, ka lauku rajonu iedzīvotāji, īpaši mazo pilsētu un pagastu iedzīvotāji ir apmierināti ar piedāvātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, bet par ārstu kompetenci vislielāko neapmierinātību pauduši materiāli labi situēti cilvēki. Kā sliktu savu veselības stāvokli vērtē rīdzinieki. Krievu respondenti biežāk kā latvieši ir neapmierināti ar veselības aprūpes pieejamību.

Veselības aprūpes izmaksas pensijas vecuma cilvēkiem ir septiņas reizes lielākas nekā bērniem, kas ir loģiski, jo, cilvēkam novecojot, parādās arī lielāka vajadzība pēc medicīniskās aprūpes. Ņemot vērā vecāku cilvēku īpatsvaru valstī līdz ar iedzīvotāju novecošanos ieguldījums ar veselības aprūpi saistītos jautājumos ir ārkārtīgi nepieciešams.