3 populārākie mīti par plastisko ķirurģiju

Plastiskā ķirurģija 21. gadsimtā ir ļoti populāra medicīnas joma, kur cilvēki meklē palīdzību, ja nav apmierināti ar kādu ķermeņa daļu, jūtas nepašpārliecināti vai ir izveidojies kāds manāms vizuāls defekts. Ar tās palīdzību ir iespējams ne tikai ievērojami uzlabot estētiku, bet arī dzīves kvalitāti. Taču daudzi izvēlās neizmantot šo iespēju, jo sabiedrībā valda virkne populāru mītu saistībā ar plastisko ķirurģiju. Šajā rakstā mēs pastāstīsim par 3 no populārākajiem mītiem, ko bieži nākas dzirdēt plastiskajiem ķirurgiem (Dr. Zaržecka un Dr. Krūmiņa plastiskās ķirurģijas klīnika).

1. Krūšū implanti veicina piena dziedzeru vēzi

Šis ir ļoti populārs mīts, par kuru ir dzirdējusi teju katra sieviete. Patiesībā implanti, kas tiek izmantoti krūšu palielināšanai ir pilnīgi droši un tie nekādā veidā neietekmē piena dziedzerus. Implants pēc operācijas ir ļoti stabils – tas neizkustās no vietas, neapriežas otrādi un netraumē krūts audus. Šis mīts varētu būt radies tāpēc, ka sievietes pirms un pēc krūšu palielināšanas bieži profilakses nolūkos apmeklē ārstu. Tiek nodotas analīzes un veiktas krūšu apskates. Līdz ar to šim sievietēm krūts vēzis varētu būt diagnosticēts biežāk, nekā tām, kas vispār neveic pārbaudes pie ķirurga un mammologa.

2. Ja vienreiz veic plastisko operāciju, vēlāk ir grūti apstāties.

Daudzi maldīgi uzskata, ka plastiskās operācijas izraisa sava veida atkarību. “Vienreiz uztaisi krūšu palielināšanu, tālāk jau seko deguna formas korekcija, tauku atsūkšana utt.” Patiesībā vairums paceintu dzīves laikā parasti veic tikai vienu plastisko operāciju. Parasti pirms veikt kāda veida plastisko operāciju cilvēks rūpīgi izvērtē tās nepieciešamību. Cilvēks ar šo domu dzīvo vairākus gadu un cītīgi plāno, kad, pie kāda ķirurga un kāpēc to veiks. Tieši tāpēc pacients parasti veic to korekciju, kas jau gadiem traucē viņam justies pašpārliecinātam. Šis mīts varētu būt radies masu mediju ietekmē. Nereti dažādos izklaidējošos portālos “uzpled” raksti par plastiskās ķirurģijas “upuriem” un dažādiem pārspīlējumiem. Tādu informācijas ir krietni vairāk. Līdz ar to varētu rasties iespaids, ka lielākā daļa cilvēku, kas vērsušies pie plastiskā ķirurga, dara to ļoti bieži.

3. Plastiskā operācija izmaina cilvēku līdz nepazīšanai

Dažadu detektīvromānu un spriedzes filmu ietekmē cilvēkiem varētu rasties priekšstats, ka ir cilvēks aiziet pie plastiskā ķirurga, un mainot, piemēram, deguna formu vai veicot ādas liftingu, cilvēka izskats stipri izmainās. Tā nav. Operācijas laikā ir iespējams veikt nelielas kosmētiska korekcijas, izmainīt ķermeņa daļas siluetu. Taču nekādā gadījumā neizmainīt visu cilvēka individualitāti un aizvākt sejas īpatnības. Labākie plastiskie ķirurgi veic operācijas tā, lai cilvēka koptēls manāmi uzlabojas, taču no malas nav iespējams pateikt, kas tieši ir mainījies.

Mumifikācijas rituāls senajā Ēģiptē

Senajā Ēģiptē ir atrasti divi papirusi, kuros ir aprakstīts mumifikācijas rituāls un kas ir kalpojuši par rokasgrāmatu balzamētājiem. Šie avoti galvenokārt gan neatklāj mumificēšanas noslēpumu, kā tika panākta mūmijas saglabāšanās, bet gan vēsta par pašu rituāla izpildi, piemēram, kā svaidīt noteiktas ķermeņa daļas, kādas ir piemērotas kustības rituāla gaitā, kādus materiālus izmantot un kā tos aptīt, kā lietot noteiktus amuletus un buramvārdus.

Balzamētāji strādāja ciematu nomalēs pie Nīlas vai apūdeņošanas kanāliem. Lokācijas izvēlei bija ļoti praktisks iemesls – mumifikācijas veikšanai bija nepieciešams daudz ūdens mirušā ķermeņa mazgāšanai. Pie daļas mūmiju ir novērojami nejauši pieķērušies augi, no kā var secināt, ka balzamēšana visticamāk nav notikusi iekštelpās . Šis process kopumā ilga 15 dienas. Ķermenis bija novietots uz izdekorēta koka vai akmens galda, bet iekšējie orgāni tika apstrādāti uz mazāka ģipša galdiņa. Vispirms tika balzamēta galva, tad kreisā un labā roka, tālāk- kājas un pārējais ķermenis. Balzamēšanas procesā tika izmantots liels daudzums lina auduma strēmeļu (reizēm līdz pat 4800m) , kas tika aptītas mirušā ķermenim. Lai nodrošinātu, ka ķermenis, it īpaši galvas un krūšu daļa, stigri turas kopā, pie mūmijas mēdza piesaitēt plakni vai starp galvaskausu un krūškurvi ievadīt mietu. Kad ietīšana tuvojās beigām, uz mirušā ķermeņa tika novietoti dažādi amuleti, kuriem esot piemitusi aizsargfunkcija un spēja nodrošināt personas atdzimšanu. Tad tika aptīta pēdējā lina kārta, tādējādi nosedzot uzliktos amuletus. Reizēm pa virus vēl tika pārlikts fajansa kreļļu tīkls. Rituāla beigās mūmijas galva tika nosegta ar apkrāsotu, bet valdniekiem – apzeltītu – lina masku. Mūmijas maska simbolizēja mirušā dievbijību un idealizēja tā seju, kurā neparādās personiskas mirušā iezīmes.

Kopumā gan dzīves laikā, gan pēcnāves dzīvē ēģiptieši visai daudz balstījās uz maģijas palīdzību. Buramvārdu pielietojuma diapazons stiepās no vienkāršam dzīves situācijām, kā ķiploka ēšanas tā, lai nesmirdētu, un alkoholisku dzērienu dzeršanas tā, lai nepiedzertos, līdz sarežģītām un pārdabiskām situācijām, kā aizsardzībai no Apopa . Bija padomāts par šķietami visa veida iespējamām situācijām.

Kā parūpēties par pacientu, kuram ir bails no zobārsta?

Pacienti zina, ka viņiem ir nepieciešams apmeklēt zobārstu, tā ir spēcīga motivācija, kas liek pieteikties vizītē pie zobārsta. No otras puses ir bailes, kas liek izvairīties no šīs vizītes. Cilvēks nonāk starp šīm divām tendencēm un tas veicina baiļu pieaugumu, veidojot “ apburto loku”. Bailīgie pacienti sāk justies vainīgi, viņus pārņem kauns, mazvērtības kompleksi, baiļu pieaugums un atkal izvairīšanās. Tas var novest pie sociālas izolācijas. “Apburtā loka “ rašanās pamatā ir problēmas kognitīvie aspekti

Piemēram, ja pacients ir ieradies, lai uzliktu zobu plāksnītes, procedūru, kuras ilgums var sasniegt pat vairākas stundas, bailes var novest pie histērijas. Šādā situācijā turpināt procedūru ir neiespējami, kas nozīmē vienīgi to, ka pacientam būtu jāatgriežas atkārtoti.

Uztvere, atmiņa un veids, kādā tiek analizēta saņemtā informācija, plānošana un problēmu risināšana, tātad pacienta mentālie procesi, nosaka viņa baiļu rašanās iespējas. Daudziem cilvēkiem, kas cieš no bailēm, ir novērota negatīvā domāšana. Viņi tic savām negatīvajām domām vairāk kā pacienti ar zemu baiļu līmeni.

Kognitīva pieeja bailēm no zobārstniecības var veicināt sapratni “kāpēc”. Pētījumi ir pierādījuši, ka pacienti ar augstu baiļu līmeni, nesāpīgu procedūru ir uztvēruši kā nejaušību, gadījumu. Negatīvās domas un atmiņas uzslāņojas uz pozitīvajām, tās netiek pieņemtas kā pagātnes notikums, bet gan kā nākotne. Zināmā mērā nepatīkamas atmiņas tiek atjaunotas, jo, kaut arī mainās personāla attieksme, nemainās telpas iekārtojums, aparatūra, skaņa un specifiskās smaržas.

Sava loma ir aprūpes veicēju empātijai, prasmei pieskaņoties pacienta emocijām, uzklausīt un saprast viņa pārdzīvojumus. Pēc H. Salivana personības teorijas empātija ir neverbāls, slēgts komunikatīvs process, ar kura palīdzību attiecības, jūtas un spriedumi tiek nodotas no cilvēka uz cilvēku bez to publiskas izrunāšanas. Pie empātiskām izjutām pieder arī spēja būt līdzjūtīgam. Burtiski tulkojot no grieķu valodas tas nozīmē (sim-pato) “jūtot kopā ar”. Attiecīgi tas nozīmē apstākļu kopumu, kad cilvēks spēj iejusties, kā jūtas otrs. Šis termins attiecas tieši uz sāpīgam vai nepatīkamām emocijām. Gan empātiska, gan līdzjūtīga attieksme un rīcība nozīmē uz pacientu un personālu savstarpējām attiecībām vērstu medicīnisko aprūpi un atzinumu, ka šīs attiecības pašas par sevi ir būtisks faktors veiksmīgai ārstēšanās procesa norisei.

Kas jāievēro, lai nebojātu zobus?

Zobārsta apmeklējums bieži vien nešķiet pārāk patīkams, tomēr visbiežāk mēs paši to padarām  nepatīkamu, ikdienā pietiekami nerūpējoties par zobiem. Jo rūpīgāk tos kopsim, jo mazāka būs nepatika doties pie zobārsta un izpaliks tāds nepatīkams process kā zobu labošana. Ikdienā pievēršam pat pārlieku daudz uzmanības katrai mazajai pūtītei uz sejas un drēbēm, ko velkam mugurā, bet aizmirstam par tādu elementāru lietu kā mutes higiēna.

Pareiza zobu kopšana

Zobi jātīra vismaz divas reizes dienā – pēc brokastīm un pirms gulētiešanas, 2-3 minūtes katru reizi. Ļoti svarīga loma zobu veselībā ir arī pareizam uzturam un ēšanas paradumiem. Zobiem ļoti kaitē našķošanās starp ēdienreizēm, piemēram, kūkas, šokolāde, karameles, cepumi, bulciņas un citi saldumi, kas satur dabīgo cukuru. Mutē esošās baktērijas saskarē ar cukuru saturošu ēdienu paliekām uz zobiem rada skābi, no kuras zobos var rasties caurumi. Tomēr nav tā, ka jāatsakās no saldumiem pilnīgi, tos vienkārši nevajag ēst starp ēdienreizēm, būtu ļoti vēlams pēc saldumu ēšanas iztīrīt zobus un neēst tos pārspīlētos daudzumos. Lai zobi būtu veseli, uzturā jālieto produkti, kas satur kalciju, fluoru un fosforu. Kalciju satur piena produkti, dārzeņi un graudaugi. Fluoru satur pupiņas, spināti, jūras zivis, jūras kāposti un sevišķi melnā tēja. Fosforu satur pākšaugi, zivis, griķi un rozīnes.

Zobu kopšanas līdzekļi un to lietošana

Starp ēdienreizēm jālieto cukuru nesaturoša košļājamā gumija, kas pasargā zobus no bojāšanās. Košļājamā gumija jākošļā apmēram 10 minūtes pēc katras ēdienreizes. Noteikti jālieto arī zobu diegs, kas iztīra spraugas starp zobiem, kur zobu birste nespēj piekļūt. Tāpat jālieto arī mutes skalojamie līdzekļi. Ļoti svarīgi ir izvēlēties pareizo zobu birsti. Pašlaik ļoti tiek reklamētas zobu birstes, kuram ir ieslīpi sariņi, taču ir svarīgi, lai tie būtu pietiekami mīksti un nesavainotu smaganas. Runājot par zobu pastām, noteikti jāizvēlas tāda, kas satur fluoru, arī bez tā reizi dienā jālieto pa fluora tabletei, tas zobiem ir ļoti nepieciešams, sevišķi līdz 15 gadu vecumam, jo stiprina zobu emalju. Noteikti jāievēro, ka zobu pasta jāizvēlas arī atbilstoši vecumam. Nevajadzētu izvēlēties balinošās zobu pastas- tās kaitēs zobiem, nemaz jau nerunājot par balināšanu, kas diemžēl ir kļuvusi ļoti aktuāla arī tīņu vecumā.

Pavasara nogurums

Laikam ir maz cilvēku, kuri no sirds nepriecātos par pavasara atnākšanu. Tā parasti saistās ar dabas atmodu, siltāka un gaišāka laika iestāšanos, jaunu jūtu rašanos, bet diemžēl arī ar tā saukto pavasara nogurumu.

Mediķi apgalvo, ka pie noguruma, kas mēdz iestāties pēc garajiem, tumšajiem ziemas mēnešiem, galvenokārt ir vainojams vitamīnu un saules gaismas trūkums. Saulītei pavēlēt, lai tā biežāk spīdētu, nav mūsu spēkos, taču ir daži labi padomi, kuru ievērošana palīdzēs pieveikt nogurumu un ne tikai pavasarī. Tos ievērojot, cilvēks jutīsies možāks un veselāks.

Nekas nav tik labs kā pilnvērtīgs miegs, īpaši jau pēc saspringti pavadītas darba dienas. Pastāvīga neizgulēšanās var radīt hronisku nogurumu, kas var būt par cēloni nopietnām veselības problēmām. Cilvēki iedalāmi divos tipos – “cīruļos” un “pūcēs”. “Cīruļu” diennakts ilgst 24 stundas, bet “pūču” – 25, jo tās cenšoties nozagt kādu stundiņu no nākamās dienas. Senie Austrumu ārsti ieteica doties pie miera “šodien”, nevis “rīt”, jo miegs pirms pusnakts ir visveselīgākais. Lai cilvēks no rīta pamostos ar labu pašsajūtu, svarīgi, lai gulta neatrastos uz āderēm un lai viņš vienmēr no tās izkāptu tikai ar labo kāju. Ir konstatēti pieci pilnvērtīga miega nosacījumi: pareiza gultas vieta- kājas uz dienvidiem, galva uz ziemeļiem; galva vēsumā, kājas siltumā; ķermeņa tīrība; izvēdināta telpa; svaigs gaiss un tīra sirdsapziņa.

Bieži vēdiniet telpas – pat ziemā un agrā pavasarī! Labāk, ja telpās ir vairāk svaiga gaisa, nekā tās silda pārkurināta krāsns, kuras dēļ gaiss kļūst piesmacis. Turklāt istabās izgaro gan mēbeļu virsmu pārklājuma lakas, gan arī cilvēka ķermenī sakrājušās toksiskās vielas. Tas slikti ietekmē pašsajūtu, izraisa nogurumu un miegainību. Ir vēlama arī gaisa dezinficēšana – tai noder degoša svece vai sadedzināts kadiķa zariņš.

Lai ķermenis neciestu no svaiga gaisa un dabiskās gaismas (saulītes) trūkuma, katru dienu vismaz pāris stundu centieties pavadīt laukā. Tieši ar ādu mēs uztveram 25% gaisa. Nekas nav tik labs un nomierinošs kā garāka pastaiga pirms gulētiešanas. Vingrojiet un kustieties – taču ar mēru! Labāk biežāk un neilgu brīdi, nekā vienreiz nedēļā līdz galējam spēku izsīkumam. Mazkustīgums var būt viens no cēloņiem paaugstinātam asinsspiedienam, sirdsklauvēm, tieksmei aptaukoties un citām nelaimēm.

Attiecības ģimenē

Savādāka situācija ir ģimenē. Protams, katra ģimene ir atšķirīga. Nez kādēļ sabiedrībā no paaudze paaudzē izveidojies uzskats, ka garīgās gaisotnes, saskaņas un mīlestības uzturētāja ģimenē ir vienīgi sieviete – sieva un māte, savukārt vīrietis tiek uztverts kā pelnītājs. Bez šaubām tas izskaidrojams no vēsturiskā aspekta, kad sievietes vieta bija tikai un vienīgi mājās, viņa bija pavarda sargātāja un bērnu audzinātāja. Šodienas situācijā, kad sieviete aktīvi iesaistās gan sabiedriskajā sfērā, gan biznesā, gan politikā, šāds uzskats ir pilnīgi nepamatots.

Un tomēr uz sievieti biznesmeni vai sievieti politiķi joprojām vispirms skatās ka uz sievieti māti – ģimenes gara uzturetāju un bērnu audzinātāju. Šis uzskats diemžēl ir dominējošais arī ļoti daudzās ģimenēs. Vīrietis pelna naudu, bet sieviete audzina bērnus. Es jautāju vairakiem precētiem ūīriešiem no pilnīgi dažādām vidēm un sociālajiem slāņiem – “Kā viņi justos, ja sieva pelnītu vairāk, vai ja sieva varētu teikt – es tevi uzturu?” Atbildes bija viennozīmīgas – “Slikti, riebīgi, pazemoti vai pat justos saniknots un šajā ģimenē lieks”.

Dīvaini, bet nākas atzīt, ka mūsdienu progresīvajā pasaulē joprojām iesīkstējuši valda vecie stereotipi attiecībā par ģimeni un sievieti māti. Ir, protams, sievietes, kas jūtas laimīgas kā mājsaimnieces bērnu pulciņa vidū, visu savu enerģiju veltot saviem mazuļiem, mājas uzkopšanai un vīra samīļošanai. Viņas ir apmierinātas un nevēlas neko vairāk. Turpretī citas sievietes šādā situācijā jutīsies nelaimīgas. Viņām bez mājas rūpēm ir iekšēja nepieciešamība būt sabiedrībā, aktīvi iesaistīties dzīves aktualitātēs vai nodoties mākslas pasaulei.

Nemaz negribu apgalvot, ka viņas būtu sliktas mātes. Būt labai mātei vēl nenozīmē upurēt savu personīgo dzīvi bērnu dēļ. Otrs aspekta moments ir, vai vīrs atbalsta sievas aktivitātes, vai viņš tomēr vēlētos saglabāt savu galvenā pelnītāja statusu. Īpaši tas attiecināms uz materiāli labi situētām ģimenēm. Trūcīgākās ģimenēs, kad svarīgs ir katrs nopelnītais lats, manuprāt, saticība un savstarpējs atbalsts ir daudz lielāks, nekā ģimenēs, kurās vīrs nopelna pietiekami, lai varētu viens pats uzturēt ģimeni. Sieviete jūtas tad nereti piesaistīta saviem bēniem un mājai.

Valodas pārveidošana reklāmas banneros

Valoda atspoguļo sabiedrības maiņu, virzību, ietekmes no citām kultūrām, citām valodām. Latvijā var vērot procesu, kad, lai kļūtu pamanāms kādā sfērā, ir jāpielāgojas attiecīgās mērķauditorijas domāšanai, ļoti labi jāpārzina lietotāja (lietotājs – patērētājs) vērtību sistēma, ieražas, tradīcijas. Pēc tā arī nosaka, kādai jābūt reklāmā lietotajai valodai, lai pakalpojuma / produkta sniedzējs ar lietotās valodas un vizuālo tēlu lietojumu tiktu uzklausīts, saprasts un pieņemts.

Valodas lietojums ir nesaraujami saistīts ar sabiedrības attīstību. Ja tā ir divvalodīga, tad valodas lietojumā dažādos medijos būs pamanāma otras valodas ietekme. Latvijā to sauc par rusicismu. Otra tik pat spēcīga valodas ietekme ir no angliski runājošajām valstīm. Faktiski visas datorkomandas, profesionālie termini pārtapuši latviešu valodā par anglicismiem, jo nav iespējams izvairīties arī no jauno tehnoloģiju un jauno mediju lietotāju valodas integrēšanos sarunvalodā. Ja šo faktu ignorē, daudzi jauno tehnoloģiju lietotāji ziņojumu neuztvers.

Arī tā ir ļoti spēcīga ietekme, kas veido reklāmas valodas vidi. Tā kā tieši mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēju piedāvājumi lielā mērā saistīti ar datora lietošanu, tad var konstatēt lielu cilvēka – datora – interfeisa valodas ietekmi reklāmā. Tie nav tikai slengi, bet gan konkrētas darbības, un tas nebūt nav mazsvarīgs kultūras valodas attīstības process. Piemēram, TELE 2 mājas lapā vairāki saukļi:
• Relaksējies, cik vien vari, ar Tele2 GoLive! Pieejamas jaunākās spēles. Vai vari iegūt vislielāko punktu skaitu?
• Piebiedrojies “Zivtiņa ir dzīva” jautrajai spēlei un “FUN chat”!
• Sērfojot pa interneta lapām, izmantojot OperaMini® pārlūku, Tev būs jāmaksā par patērēto datu trafiku. Taču, tā kā OperaMini® parastās interneta lapas saspiež un pielāgo mobilajam telefonam, datu trafika patēriņš ir pat 10 reižu mazāks, nekā atverot web lapas tieši no web pārlūka, kas atrodams tava telefona Izvēlnē.

Savukārt TOXIC mājas lapā var izlasīt slenga valodā tekstu: Gribi piepildīt sapni – kļūt par DJ, uzņemt savu filmu, kļūt par breika zvaigzni vai grafitti ārtistu?.. Un gribi būt tusiņa centrā?.. Nu tad neturi rokas klēpī un piedalies TOXIC Street Jam.. Tev būs iespēja iemācīties skrečot diskus, hip hop un breika deju soļus, grafitti paņēmienus, skaties X-treeme profiņu priekšnesumus.

© 2020 NMS arhīvs

Theme by Anders NorénUp ↑