Savādāka situācija ir ģimenē. Protams, katra ģimene ir atšķirīga. Nez kādēļ sabiedrībā no paaudze paaudzē izveidojies uzskats, ka garīgās gaisotnes, saskaņas un mīlestības uzturētāja ģimenē ir vienīgi sieviete – sieva un māte, savukārt vīrietis tiek uztverts kā pelnītājs. Bez šaubām tas izskaidrojams no vēsturiskā aspekta, kad sievietes vieta bija tikai un vienīgi mājās, viņa bija pavarda sargātāja un bērnu audzinātāja. Šodienas situācijā, kad sieviete aktīvi iesaistās gan sabiedriskajā sfērā, gan biznesā, gan politikā, šāds uzskats ir pilnīgi nepamatots.
Un tomēr uz sievieti biznesmeni vai sievieti politiķi joprojām vispirms skatās ka uz sievieti māti – ģimenes gara uzturetāju un bērnu audzinātāju. Šis uzskats diemžēl ir dominējošais arī ļoti daudzās ģimenēs. Vīrietis pelna naudu, bet sieviete audzina bērnus. Es jautāju vairakiem precētiem ūīriešiem no pilnīgi dažādām vidēm un sociālajiem slāņiem – “Kā viņi justos, ja sieva pelnītu vairāk, vai ja sieva varētu teikt – es tevi uzturu?” Atbildes bija viennozīmīgas – “Slikti, riebīgi, pazemoti vai pat justos saniknots un šajā ģimenē lieks”.
Dīvaini, bet nākas atzīt, ka mūsdienu progresīvajā pasaulē joprojām iesīkstējuši valda vecie stereotipi attiecībā par ģimeni un sievieti māti. Ir, protams, sievietes, kas jūtas laimīgas kā mājsaimnieces bērnu pulciņa vidū, visu savu enerģiju veltot saviem mazuļiem, mājas uzkopšanai un vīra samīļošanai. Viņas ir apmierinātas un nevēlas neko vairāk. Turpretī citas sievietes šādā situācijā jutīsies nelaimīgas. Viņām bez mājas rūpēm ir iekšēja nepieciešamība būt sabiedrībā, aktīvi iesaistīties dzīves aktualitātēs vai nodoties mākslas pasaulei.
Nemaz negribu apgalvot, ka viņas būtu sliktas mātes. Būt labai mātei vēl nenozīmē upurēt savu personīgo dzīvi bērnu dēļ. Otrs aspekta moments ir, vai vīrs atbalsta sievas aktivitātes, vai viņš tomēr vēlētos saglabāt savu galvenā pelnītāja statusu. Īpaši tas attiecināms uz materiāli labi situētām ģimenēm. Trūcīgākās ģimenēs, kad svarīgs ir katrs nopelnītais lats, manuprāt, saticība un savstarpējs atbalsts ir daudz lielāks, nekā ģimenēs, kurās vīrs nopelna pietiekami, lai varētu viens pats uzturēt ģimeni. Sieviete jūtas tad nereti piesaistīta saviem bēniem un mājai.