Laikam ir maz cilvēku, kuri no sirds nepriecātos par pavasara atnākšanu. Tā parasti saistās ar dabas atmodu, siltāka un gaišāka laika iestāšanos, jaunu jūtu rašanos, bet diemžēl arī ar tā saukto pavasara nogurumu.
Mediķi apgalvo, ka pie noguruma, kas mēdz iestāties pēc garajiem, tumšajiem ziemas mēnešiem, galvenokārt ir vainojams vitamīnu un saules gaismas trūkums. Saulītei pavēlēt, lai tā biežāk spīdētu, nav mūsu spēkos, taču ir daži labi padomi, kuru ievērošana palīdzēs pieveikt nogurumu un ne tikai pavasarī. Tos ievērojot, cilvēks jutīsies možāks un veselāks.
Nekas nav tik labs kā pilnvērtīgs miegs, īpaši jau pēc saspringti pavadītas darba dienas. Pastāvīga neizgulēšanās var radīt hronisku nogurumu, kas var būt par cēloni nopietnām veselības problēmām. Cilvēki iedalāmi divos tipos – “cīruļos” un “pūcēs”. “Cīruļu” diennakts ilgst 24 stundas, bet “pūču” – 25, jo tās cenšoties nozagt kādu stundiņu no nākamās dienas. Senie Austrumu ārsti ieteica doties pie miera “šodien”, nevis “rīt”, jo miegs pirms pusnakts ir visveselīgākais. Lai cilvēks no rīta pamostos ar labu pašsajūtu, svarīgi, lai gulta neatrastos uz āderēm un lai viņš vienmēr no tās izkāptu tikai ar labo kāju. Ir konstatēti pieci pilnvērtīga miega nosacījumi: pareiza gultas vieta- kājas uz dienvidiem, galva uz ziemeļiem; galva vēsumā, kājas siltumā; ķermeņa tīrība; izvēdināta telpa; svaigs gaiss un tīra sirdsapziņa.
Bieži vēdiniet telpas – pat ziemā un agrā pavasarī! Labāk, ja telpās ir vairāk svaiga gaisa, nekā tās silda pārkurināta krāsns, kuras dēļ gaiss kļūst piesmacis. Turklāt istabās izgaro gan mēbeļu virsmu pārklājuma lakas, gan arī cilvēka ķermenī sakrājušās toksiskās vielas. Tas slikti ietekmē pašsajūtu, izraisa nogurumu un miegainību. Ir vēlama arī gaisa dezinficēšana – tai noder degoša svece vai sadedzināts kadiķa zariņš.
Lai ķermenis neciestu no svaiga gaisa un dabiskās gaismas (saulītes) trūkuma, katru dienu vismaz pāris stundu centieties pavadīt laukā. Tieši ar ādu mēs uztveram 25% gaisa. Nekas nav tik labs un nomierinošs kā garāka pastaiga pirms gulētiešanas. Vingrojiet un kustieties – taču ar mēru! Labāk biežāk un neilgu brīdi, nekā vienreiz nedēļā līdz galējam spēku izsīkumam. Mazkustīgums var būt viens no cēloņiem paaugstinātam asinsspiedienam, sirdsklauvēm, tieksmei aptaukoties un citām nelaimēm.