Mūsdienās daudzi cilvēki pat nenojauš to, cik ļoti stress izraisa slimības, līdz ar to viņiem mēdz parādīties dažādu ķermeņa locekļu sāpes, nelabumi, un, aizejot pie ārsta, ārsts pasaka, ka cilvēkam viss ir kārtībā un dažādās pārbaudēs nekas neuzrādās, lai gan cilvēks, vēl joprojām, jūtas slikti. Kā arī cilvēkam parādās daudzas citas slimības, kurām, varbūt, nemaz nav zināmi cēloņi.

Gadījumos, kad cilvēkam ieilgst reakcija uz stresu, savijoties kopā ar hormonu un citu bioloģiski aktīvo vielu pārprodukciju, cilvēkam var rasties nedominējošo orgānu un sistēmu degradācija jeb palikšana vājākam.

Pāris nedēļas vai mēnešus pēc tam, kad ir bijusi trešā stadija, kuru cilvēkam izraisīja traumas, var rasties pēctraumiskais sindroms. Vistiešākā pēctraumiskā sindroma pazīme ir uzbāzīgas atmiņas, kad cilvēka atmiņā pēkšņi uzpeld briesmīgas ainas no notikušā, un šīs atmiņas var uzpeldēt gan guļot, gan esot nomodā.

Citas pēctraumiskā sindroma pazīmes ir pārmērīga modrība (cilvēks ļoti uzkrītoši seko līdzi visam, kas notiek apkārt, un izrāda bailes par to, ka viņam varētu kaut kas draudēt), atmiņas un uzmanības koncentrēšanās traucējumi (cilvēks izjūt grūtības atcerēties kaut ko vai koncentrēties), satraukums (pastāvīgs nemiers), depresija (cilvēkam liekas, ka viss ir bezjēdzīgs, nevajadzīgs, rodas apātija, nedrošības, vainas sajūta, negatīva attieksme pret dzīvi), pašuztveres un apkārtējo uztveres trūkums (cilvēks pilnīgi vai daļēji ir zaudējis emocionālo izpausmju spēju), izvairīšanās (izvairīšanās no visa, kas saistīts ar pieredzēto traumu), dažreiz narkotisko vielu un medikamentu ļaunprātīga lietošana (sākumā ar mērķi, lai izārstētos), un visbeidzot cilvēkam rodas izteikta agresivitāte (cenšoties atrisināt savas problēmas ar spēka palīdzību, kurš ir pret sevi vai citiem un bieži izpaužas kā pašnāvības mēģinājumi)

Viens no depresijas izraisītājiem ir stresa trešā stadija. Kā arī pēctraumiskais sindroms var pāriet lielā depresijā.