Pacienti zina, ka viņiem ir nepieciešams apmeklēt zobārstu, tā ir spēcīga motivācija, kas liek pieteikties vizītē pie zobārsta. No otras puses ir bailes, kas liek izvairīties no šīs vizītes. Cilvēks nonāk starp šīm divām tendencēm un tas veicina baiļu pieaugumu, veidojot “ apburto loku”. Bailīgie pacienti sāk justies vainīgi, viņus pārņem kauns, mazvērtības kompleksi, baiļu pieaugums un atkal izvairīšanās. Tas var novest pie sociālas izolācijas. “Apburtā loka “ rašanās pamatā ir problēmas kognitīvie aspekti

Piemēram, ja pacients ir ieradies, lai uzliktu zobu plāksnītes, procedūru, kuras ilgums var sasniegt pat vairākas stundas, bailes var novest pie histērijas. Šādā situācijā turpināt procedūru ir neiespējami, kas nozīmē vienīgi to, ka pacientam būtu jāatgriežas atkārtoti.

Uztvere, atmiņa un veids, kādā tiek analizēta saņemtā informācija, plānošana un problēmu risināšana, tātad pacienta mentālie procesi, nosaka viņa baiļu rašanās iespējas. Daudziem cilvēkiem, kas cieš no bailēm, ir novērota negatīvā domāšana. Viņi tic savām negatīvajām domām vairāk kā pacienti ar zemu baiļu līmeni.

Kognitīva pieeja bailēm no zobārstniecības var veicināt sapratni “kāpēc”. Pētījumi ir pierādījuši, ka pacienti ar augstu baiļu līmeni, nesāpīgu procedūru ir uztvēruši kā nejaušību, gadījumu. Negatīvās domas un atmiņas uzslāņojas uz pozitīvajām, tās netiek pieņemtas kā pagātnes notikums, bet gan kā nākotne. Zināmā mērā nepatīkamas atmiņas tiek atjaunotas, jo, kaut arī mainās personāla attieksme, nemainās telpas iekārtojums, aparatūra, skaņa un specifiskās smaržas.

Sava loma ir aprūpes veicēju empātijai, prasmei pieskaņoties pacienta emocijām, uzklausīt un saprast viņa pārdzīvojumus. Pēc H. Salivana personības teorijas empātija ir neverbāls, slēgts komunikatīvs process, ar kura palīdzību attiecības, jūtas un spriedumi tiek nodotas no cilvēka uz cilvēku bez to publiskas izrunāšanas. Pie empātiskām izjutām pieder arī spēja būt līdzjūtīgam. Burtiski tulkojot no grieķu valodas tas nozīmē (sim-pato) “jūtot kopā ar”. Attiecīgi tas nozīmē apstākļu kopumu, kad cilvēks spēj iejusties, kā jūtas otrs. Šis termins attiecas tieši uz sāpīgam vai nepatīkamām emocijām. Gan empātiska, gan līdzjūtīga attieksme un rīcība nozīmē uz pacientu un personālu savstarpējām attiecībām vērstu medicīnisko aprūpi un atzinumu, ka šīs attiecības pašas par sevi ir būtisks faktors veiksmīgai ārstēšanās procesa norisei.