CategoryVeselība

Kas jāievēro, lai nebojātu zobus?

Zobārsta apmeklējums bieži vien nešķiet pārāk patīkams, tomēr visbiežāk mēs paši to padarām  nepatīkamu, ikdienā pietiekami nerūpējoties par zobiem. Jo rūpīgāk tos kopsim, jo mazāka būs nepatika doties pie zobārsta un izpaliks tāds nepatīkams process kā zobu labošana. Ikdienā pievēršam pat pārlieku daudz uzmanības katrai mazajai pūtītei uz sejas un drēbēm, ko velkam mugurā, bet aizmirstam par tādu elementāru lietu kā mutes higiēna.

Pareiza zobu kopšana

Zobi jātīra vismaz divas reizes dienā – pēc brokastīm un pirms gulētiešanas, 2-3 minūtes katru reizi. Ļoti svarīga loma zobu veselībā ir arī pareizam uzturam un ēšanas paradumiem. Zobiem ļoti kaitē našķošanās starp ēdienreizēm, piemēram, kūkas, šokolāde, karameles, cepumi, bulciņas un citi saldumi, kas satur dabīgo cukuru. Mutē esošās baktērijas saskarē ar cukuru saturošu ēdienu paliekām uz zobiem rada skābi, no kuras zobos var rasties caurumi. Tomēr nav tā, ka jāatsakās no saldumiem pilnīgi, tos vienkārši nevajag ēst starp ēdienreizēm, būtu ļoti vēlams pēc saldumu ēšanas iztīrīt zobus un neēst tos pārspīlētos daudzumos. Lai zobi būtu veseli, uzturā jālieto produkti, kas satur kalciju, fluoru un fosforu. Kalciju satur piena produkti, dārzeņi un graudaugi. Fluoru satur pupiņas, spināti, jūras zivis, jūras kāposti un sevišķi melnā tēja. Fosforu satur pākšaugi, zivis, griķi un rozīnes.

Zobu kopšanas līdzekļi un to lietošana

Starp ēdienreizēm jālieto cukuru nesaturoša košļājamā gumija, kas pasargā zobus no bojāšanās. Košļājamā gumija jākošļā apmēram 10 minūtes pēc katras ēdienreizes. Noteikti jālieto arī zobu diegs, kas iztīra spraugas starp zobiem, kur zobu birste nespēj piekļūt. Tāpat jālieto arī mutes skalojamie līdzekļi. Ļoti svarīgi ir izvēlēties pareizo zobu birsti. Pašlaik ļoti tiek reklamētas zobu birstes, kuram ir ieslīpi sariņi, taču ir svarīgi, lai tie būtu pietiekami mīksti un nesavainotu smaganas. Runājot par zobu pastām, noteikti jāizvēlas tāda, kas satur fluoru, arī bez tā reizi dienā jālieto pa fluora tabletei, tas zobiem ir ļoti nepieciešams, sevišķi līdz 15 gadu vecumam, jo stiprina zobu emalju. Noteikti jāievēro, ka zobu pasta jāizvēlas arī atbilstoši vecumam. Nevajadzētu izvēlēties balinošās zobu pastas- tās kaitēs zobiem, nemaz jau nerunājot par balināšanu, kas diemžēl ir kļuvusi ļoti aktuāla arī tīņu vecumā.

Pavasara nogurums

Laikam ir maz cilvēku, kuri no sirds nepriecātos par pavasara atnākšanu. Tā parasti saistās ar dabas atmodu, siltāka un gaišāka laika iestāšanos, jaunu jūtu rašanos, bet diemžēl arī ar tā saukto pavasara nogurumu.

Mediķi apgalvo, ka pie noguruma, kas mēdz iestāties pēc garajiem, tumšajiem ziemas mēnešiem, galvenokārt ir vainojams vitamīnu un saules gaismas trūkums. Saulītei pavēlēt, lai tā biežāk spīdētu, nav mūsu spēkos, taču ir daži labi padomi, kuru ievērošana palīdzēs pieveikt nogurumu un ne tikai pavasarī. Tos ievērojot, cilvēks jutīsies možāks un veselāks.

Nekas nav tik labs kā pilnvērtīgs miegs, īpaši jau pēc saspringti pavadītas darba dienas. Pastāvīga neizgulēšanās var radīt hronisku nogurumu, kas var būt par cēloni nopietnām veselības problēmām. Cilvēki iedalāmi divos tipos – “cīruļos” un “pūcēs”. “Cīruļu” diennakts ilgst 24 stundas, bet “pūču” – 25, jo tās cenšoties nozagt kādu stundiņu no nākamās dienas. Senie Austrumu ārsti ieteica doties pie miera “šodien”, nevis “rīt”, jo miegs pirms pusnakts ir visveselīgākais. Lai cilvēks no rīta pamostos ar labu pašsajūtu, svarīgi, lai gulta neatrastos uz āderēm un lai viņš vienmēr no tās izkāptu tikai ar labo kāju. Ir konstatēti pieci pilnvērtīga miega nosacījumi: pareiza gultas vieta- kājas uz dienvidiem, galva uz ziemeļiem; galva vēsumā, kājas siltumā; ķermeņa tīrība; izvēdināta telpa; svaigs gaiss un tīra sirdsapziņa.

Bieži vēdiniet telpas – pat ziemā un agrā pavasarī! Labāk, ja telpās ir vairāk svaiga gaisa, nekā tās silda pārkurināta krāsns, kuras dēļ gaiss kļūst piesmacis. Turklāt istabās izgaro gan mēbeļu virsmu pārklājuma lakas, gan arī cilvēka ķermenī sakrājušās toksiskās vielas. Tas slikti ietekmē pašsajūtu, izraisa nogurumu un miegainību. Ir vēlama arī gaisa dezinficēšana – tai noder degoša svece vai sadedzināts kadiķa zariņš.

Lai ķermenis neciestu no svaiga gaisa un dabiskās gaismas (saulītes) trūkuma, katru dienu vismaz pāris stundu centieties pavadīt laukā. Tieši ar ādu mēs uztveram 25% gaisa. Nekas nav tik labs un nomierinošs kā garāka pastaiga pirms gulētiešanas. Vingrojiet un kustieties – taču ar mēru! Labāk biežāk un neilgu brīdi, nekā vienreiz nedēļā līdz galējam spēku izsīkumam. Mazkustīgums var būt viens no cēloņiem paaugstinātam asinsspiedienam, sirdsklauvēm, tieksmei aptaukoties un citām nelaimēm.

© 2019 NMS arhīvs

Theme by Anders NorénUp ↑