Jebkurā situācijā krīze – ir ļoti sarežģīts periods, kad sistēmas darbība tiek izjaukta un tā darbojas ļoti slikti. Šādā veidā arī rodas ekonomiskā krīze, kuras dēļ valstī vai kādā valstu kopumā strauji pasliktinās ekonomiskie rādītāji, un situācijas labošanai un uzraudzīšanai nepieciešams nekavējoties meklēt risinājumus, lai koriģētu sistēmas darbību. Krīzes laikā ievērojams skaits uzņēmumu saskaras ar tādu problēmu kā bankrots, darbinieku atlaišana un virkni citu neapatikšanu. Krīze ir tāda ekonomiskā parādība, kurai piemīt cikliskums un, liekas, la tās sākumu varētu paredzēt, taču vēsture rāda, ka lielāka daļa ekonomisko krīžu, kuras pasaules valstis ir piedzīvojušas, bija neparedzētas un cilvēce tām nebija gatava. Līdz 20. gadsimtam ekonomiskās krīzes rezultātā cieta viena vai pāris valstu, taču vēlāk tas ieguva starptautisku raksturu.
(Raksts tapis sadarbībā ar grāmatvedības ārpakalpojumi jeb Corsax.lv)
20. gadsimts ir iesācies nevisai labi, jeb 1900.-03. gadus cilvēce atceras kā dziļu ekonomisko krīzi. Pēc 90. gadu industriālā uzplaukuma Rietumeiropā un, it īpaši Krievijā, ievērojami pasliktinājās ekonomiskā situācija, samazinājās ražošana un auga bezdarba līmenis. Satriecošā rūpnieciskā krīze skāra sākumā metalurģijas un citas nozares Krievijā un Amerikas Savienotajās Valstīs, taču drīz bija vērojama arī citās rūpnieciski attīstītās valstīs Rietumeiropā, tādas kā Anglija, Austrija, Beļģija, Vācija, Francija. Šis triju gadu posms bija smags, taču neskatoties uz to, arvien redzamākas palika atveseļošanas pazīmes: samazinājās preču cenas, auga pieprasījums, atsākās investīciju process. Neoklasicisma pārstāvji cerēja, ka krīze drīz beigsies, taču nākamo gadu notikumi neattaisnoja cerības un bija ne mazāk postoši kā iepriekšējās reizēs.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, pasaulei nācās piedzīvot finanšu krīzes uzliesmojumu 1914. gadā. Par iemeslu globālai krīzei bija ārvalstu vērtspapīru pārdošana, ko realizēja Anglijas, Francijas, ASV un Vācija savas armijas saglabāšanai jeb militāru darbību finansēšanai. Šī krīze bija atšķirīga no citām ar to, ka tā sākās vienlaikus vairākās valstīs un neizplatījās no vienas valsts uz otru pēc tam, kad karotāji sāka likvidēt ārvalstu aktīvus. Šāda rīcība noveda pie absolūti visu tirgu sabrukšanas, gan preču, gan naudas. Taču priekšā pasauli vēl gaidīja lielā ekonomiskā krīze, ko dēvē par “Lielo depresiju”.